Vai Tu zināji, ka viedās pilsētas var Tev palīdzēt risināt ikdienas izaicinājumus? Viedā pilsēta ir pilsētas teritorija, kurā tehnoloģijas un datu vākšana palīdz uzlabot dzīves kvalitāti, kā arī pilsētas darbības ilgtspēju un efektivitāti. Viedā pilsēta izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai uzlabotu darbības efektivitāti, sniegtu informāciju sabiedrībai un nodrošinātu labāku valsts pakalpojumu kvalitāti un iedzīvotāju labklājību.
Kādi ir galvenie izaicinājumi viedajās pilsētās?
Viedo pilsētu attīstību var kavēt dažādi faktori, piemēram, neatbilstošs darbības efektivitātes līmenis, kā arī izpratnes trūkums par izmaksām, kas saistītas ar dažādu iniciatīvu uzturēšanu un pārvaldību. Citi iemesli ir saistīti ar sabiedrības zināšanu trūkumu, kad runa ir par jaunām un progresīvām tehnoloģijām, piemēram, autonomās braukšanas gadījumā.
Viedajām pilsētām jācenšas nodrošināt efektīvus mobilitātes risinājumus, kas veicina inovāciju nozarē, nodrošinot ilgtspējības mērķu sasniegšanu un sadarbības ekosistēmas izveidi starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem, vienībām un organizācijām. Problēmas, ar kurām saskaras katra pilsēta, var atšķirties, tomēr ir jāievieš stratēģijas, lai nodrošinātu, ka atbildīgās iestādes var pienācīgi pārvarēt visas radušās grūtības un šķēršļus. Daži no izaicinājumiem ir:
Nepieciešamība pēc efektīviem mobilitātes risinājumiem un ilgtspējīgas infrastruktūras ir būtiska, lai pilsētas varētu attīstīties, taču, vai zināji, ka vairāk nekā 50% no Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņa (53,3%) veidojas no atjaunojamiem avotiem?
Viedajām pilsētām jācenšas nodrošināt efektīvus mobilitātes risinājumus, kas veicina inovāciju nozarē, nodrošinot ilgtspējības mērķu sasniegšanu un sadarbības ekosistēmas izveidi starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem, vienībām un organizācijām. Problēmas, ar kurām saskaras katra pilsēta, var atšķirties, tomēr ir jāievieš stratēģijas, lai nodrošinātu, ka atbildīgās iestādes var pienācīgi pārvarēt visas radušās grūtības un šķēršļus. Daži no izaicinājumiem ir:
- Pielāgošanās strauji mainīgajām tehnoloģijām transportlīdzekļu inovāciju jomā (auto noma, elektroauto).
- Sabiedriskā transporta sistēmu izstrāde, kas ir efektīva un droša, vienlaikus integrējama ar citām platformām.
- Politika, kas efektīvi atbilst gaisa kvalitātes standartu stratēģijām, vienlaikus nosakot dzīves kvalitātes pasākumus un uzlabojumus šajās jomās.
- Tiek veidota ilgtspējīga gan fiziska, gan digitāla infrastruktūra, kas atbalsta inovācijas mobilitātes risinājumos no publiskā un privātā sektora.
Nepieciešamība pēc efektīviem mobilitātes risinājumiem un ilgtspējīgas infrastruktūras ir būtiska, lai pilsētas varētu attīstīties, taču, vai zināji, ka vairāk nekā 50% no Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņa (53,3%) veidojas no atjaunojamiem avotiem?
Kā viedās pilsētas izmanto atjaunojamos enerģijas avotus?
Mūsdienu pasaulē izpratne par atšķirību starp atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Atjaunojamā un neatjaunojamā enerģija ir divu veidu enerģijas avoti, kuriem ir savas priekšrocības un trūkumi, un abiem ir sava loma planētas un mūsu ikdienas dzīves nodrošināšanā.
Atjaunojamo resursu avoti ir tie, kurus laika gaitā var papildināt, savukārt neatjaunojamos resursus nevar. Izprotot atšķirību starp atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem, mēs varam pieņemt pārdomātākus lēmumus par to, kā izmantojam enerģiju un kā aizsargājam savu vidi nākamajām paaudzēm.
LSM 2023. gada decembra rakstā minēts, ka pēc Eurostat 22. decembrī publicētajiem datiem, salīdzinot ar 2021. gadu, var secināt, ka Latvija ir saglabājusi savu vietu, kā viens no Eiropas līderiem atjaunojamās enerģijas jomā.
Pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir paaugstināts ES 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķis no 32% uz 42,5% (ar mērķi palielināt līdz 45%) – mērķi Latvija jau sasniedz.
No ES dalībvalstīm atjaunojamās enerģijas īpatsvars apkurē un dzesēšanā vairāk nekā puse bija Zviedrijā (69,4%), Igaunijā (65,4%), Latvijā (61,0%), Somijā (58,5%), Lietuvā (51,5%). un Dānija (50,1 %).
Taču, vai Tev ir radies jautājums, kā viedās pilsētas var samazināt oglekļa emisiju?
Atjaunojamo resursu avoti ir tie, kurus laika gaitā var papildināt, savukārt neatjaunojamos resursus nevar. Izprotot atšķirību starp atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem, mēs varam pieņemt pārdomātākus lēmumus par to, kā izmantojam enerģiju un kā aizsargājam savu vidi nākamajām paaudzēm.
LSM 2023. gada decembra rakstā minēts, ka pēc Eurostat 22. decembrī publicētajiem datiem, salīdzinot ar 2021. gadu, var secināt, ka Latvija ir saglabājusi savu vietu, kā viens no Eiropas līderiem atjaunojamās enerģijas jomā.
Pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir paaugstināts ES 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķis no 32% uz 42,5% (ar mērķi palielināt līdz 45%) – mērķi Latvija jau sasniedz.
No ES dalībvalstīm atjaunojamās enerģijas īpatsvars apkurē un dzesēšanā vairāk nekā puse bija Zviedrijā (69,4%), Igaunijā (65,4%), Latvijā (61,0%), Somijā (58,5%), Lietuvā (51,5%). un Dānija (50,1 %).
Taču, vai Tev ir radies jautājums, kā viedās pilsētas var samazināt oglekļa emisiju?
Kā viedās pilsētas palīdz samazināt oglekļa emisijas?
Viens no veidiem, kā panākt oglekļa neitralitāti pilsētās, ir būvniecības metožu kontrole. Izvēloties mazāk piesārņojošas iespējas gan tehnoloģijās, gan materiālos, oglekļa emisijas var samazināt par 20–25%.
Pilsētas var arī padarīt stingrākus tiesību aktus, kas attiecas uz jauniem mājokļu būvniecības standartiem, popularizējot ēkas, kas saņem stingru vides sertifikātu pārvaldībai un energopakalpojumiem: ūdens sildīšanas sistēmas, ko darbina saules enerģija, efektīvāka gaisa kondicionēšana, apkure, kas izmanto ūdeni, nevis eļļu, viedie termostati, apgaismojuma sensori. utt.
Ekonomiskā līmenī pašvaldības var veicināt finansēšanas instrumentus, kas ļauj būvēt ilgtspējīgākas ēkas un atjaunot vecas ēkas, lai tās atbilstu jauniem energoefektivitātes standartiem. Sienu, logu un jumtu izolācijas materiālu uzlabošana var samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 40%.
Pilsētas var arī padarīt stingrākus tiesību aktus, kas attiecas uz jauniem mājokļu būvniecības standartiem, popularizējot ēkas, kas saņem stingru vides sertifikātu pārvaldībai un energopakalpojumiem: ūdens sildīšanas sistēmas, ko darbina saules enerģija, efektīvāka gaisa kondicionēšana, apkure, kas izmanto ūdeni, nevis eļļu, viedie termostati, apgaismojuma sensori. utt.
Ekonomiskā līmenī pašvaldības var veicināt finansēšanas instrumentus, kas ļauj būvēt ilgtspējīgākas ēkas un atjaunot vecas ēkas, lai tās atbilstu jauniem energoefektivitātes standartiem. Sienu, logu un jumtu izolācijas materiālu uzlabošana var samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 40%.
Kādi ir viedo māju ieguvumi viedo pilsētu attīstībā?
Viedās mājas var spēlēt būtisku lomu viedās pilsētas sistēmā, piedāvājot daudzveidīgas iespējas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un pilsētas efektivitāti.
Gudras mājas var būt aprīkotas ar enerģijas taupīšanas tehnoloģijām un sensoriem, kas var optimizēt enerģijas patēriņu un ietvert automātisku gaismas un apkures sistēmu regulēšanu atbilstoši vajadzībām, kā arī izmantot saules paneļus vai cita veida atjaunojamo enerģiju, lai samazinātu mājas enerģijas atkarību no fosilajiem kurināmā.
Viedās mājas var palīdzēt optimizēt resursu izmantošanu, piemēram, ūdens un elektroenerģijas patēriņu. Automatizēti ūdens un enerģijas monitori un sistēmas var identificēt efektivitātes uzlabošanas iespējas un samazināt nevajadzīgo resursu izšķērdēšanu.
Gudras mājas var būt aprīkotas ar enerģijas taupīšanas tehnoloģijām un sensoriem, kas var optimizēt enerģijas patēriņu un ietvert automātisku gaismas un apkures sistēmu regulēšanu atbilstoši vajadzībām, kā arī izmantot saules paneļus vai cita veida atjaunojamo enerģiju, lai samazinātu mājas enerģijas atkarību no fosilajiem kurināmā.
Viedās mājas var palīdzēt optimizēt resursu izmantošanu, piemēram, ūdens un elektroenerģijas patēriņu. Automatizēti ūdens un enerģijas monitori un sistēmas var identificēt efektivitātes uzlabošanas iespējas un samazināt nevajadzīgo resursu izšķērdēšanu.
Viedās pilsētas piedāvā plašu potenciālu risināt ikdienas izaicinājumus, izmantojot tehnoloģiju un datu vākšanu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un pilsētas efektivitāti. Tomēr, lai sasniegtu šo potenciālu, nepieciešama efektīva pārvaldība un pielāgošanās strauji mainīgajiem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem. Viedo pilsētu attīstību var kavēt dažādi faktori, tostarp nepietiekams izpratnes līmenis un sabiedrības zināšanu trūkums par jaunām tehnoloģijām. Lai pārvarētu šos izaicinājumus, nepieciešams izstrādāt stratēģijas, kas atbilst konkrētas pilsētas vajadzībām, kā arī veicināt sadarbību un inovācijas gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Turklāt, viedās pilsētas var būt svarīgs instruments cīņā pret klimata pārmaiņām, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un veicinot energoefektivitāti un ilgtspējīgu infrastruktūru.
Echoo Group specializējas pielāgotu ēku vadības risinājumu izstrādē, ieviešanā un apkopē privātajiem, industriālajiem un komerciālajiem sektoriem.
Mūsu galvenais mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti un nodrošināt ērtu pārvaldību, samazinot enerģijas patēriņu un rūpējoties par drošību un vidi.
Echoo Group specializējas pielāgotu ēku vadības risinājumu izstrādē, ieviešanā un apkopē privātajiem, industriālajiem un komerciālajiem sektoriem.
Mūsu galvenais mērķis ir paaugstināt ēku energoefektivitāti un nodrošināt ērtu pārvaldību, samazinot enerģijas patēriņu un rūpējoties par drošību un vidi.
